TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu dzīvi

12.02.2014. Kopumā Latvijas pilsoņu apmierinātības ar dzīvi rādītājs kopš 2013. gada pavasara nav mainījies. Līdzīgi kā pavasarī, arī 2013. gada nogalē lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu dzīvi (68%). To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru veic pētījumu kompānija TNS pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma.

Kaut arī ar dzīvi apmierināto Latvijas pilsoņu īpatsvars pieaug, trešā daļa (32%) Latvijas pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu dzīvi, 5% no tiem pilnībā nav apmierināti ar savu dzīvi. Salīdzinoši Lietuvā ar dzīvi apmierināti ir 66% pilsoņu, savukārt Igaunijā – 74% pilsoņu (kopš 2013. gada pavasara kāpums par 3 PP).

Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir saglabājies nemainīgi optimistisks kopš 2013. gada pavasara – kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti 75% eiropiešu, un tikai ceturtā daļa (25%) eiropiešu ar savu dzīvi nav apmierināti. Eiropieši vēl joprojām ir salīdzinoši apmierinātāki ar dzīvi nekā Latvijas pilsoņi (par 7 PP), tomēr jāatzīmē, ka Latvijas pilsoņu apmierinātības ar dzīvi rādītājiem ir novērojama tendence pieaugt.

Ar dzīvi salīdzinoši visapmierinātākie ir Dānijas (97%) un Zviedrijas (97%) pilsoņi. Savukārt salīdzinoši vismazāk apmierināti pilsoņi ir Bulgārijā (35%), Grieķijā (38%) un Portugālē (39%).

Analizējot pašreizējo situāciju, gan Latvijas pilsoņu (par 8 PP, no 43% uz 51%), gan visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu (par 7 PP, no 21% uz 28%) vidū kopš 2013. gada pavasara ir pieaudzis pozitīvs Eiropas ekonomiskās situācijas vērtējums.

Pieaudzis arī to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kas pozitīvi vērtē savu personīgo nodarbinātību (par 4 PP, no 54% uz 58%) un savas mājsaimniecības finansiālo situāciju (par 2 PP, no 56% uz 58%), taču nedaudz palielinājies negatīva novērtējuma īpatsvars nodarbinātības situācijai Latvijā (par 2 PP, no 82% uz 84%).

Analizējot Latvijas pilsoņu gaidas saistībā ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem, ir samazinājies to Latvijas pilsoņu īpatsvars (par 6 PP, no 39% uz 33%), kas uzskata, ka kopumā turpmākie 12 mēneši būs labāki, un ir pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars (par 3 PP, no 50% uz 53%), pēc kuru domām dzīve kopumā nākamajos divpadsmit mēnešos paliks tāda pati, kāda bija līdz šim.

Līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā, kur ir samazinājies to pilsoņu īpatsvars, pēc kuru domām kopumā nākamie divpadsmit mēneši būs labāki (par 2 PP, no 32% uz 30%). Salīdzinoši optimistiskāk noskaņoti ir Igaunijas pilsoņi – 40% (iepriekš 35%) uzskata, ka kopumā nākamie divpadsmit mēneši būs labāki. Jāatzīmē, ka Igaunijas pilsoņi ir otri optimistiski noskaņotākie par savu nākotni aiz Zviedrijas pilsoņiem, kur kopumā 41% pilsoņu uzskata, ka nākamie 12 mēneši būs labāki.

Salīdzinoša stabilitāte ir novērojama personīgās darba situācijas novērtējumā. Lielākā daļa Latvijas pilsoņu (kāpums par 6 PP, no 54% uz 60%) nākamajos 12 mēnešos nesagaida izmaiņas personīgajā darba situācijā. Ceturtā daļa (kritums par 4 PP, no 29% uz 25%,) Latvijas pilsoņu nākamajos divpadsmit mēnešos gaida personīgās darba situācijas uzlabojumus un tikai neliela daļa (4%) Latvijas pilsoņu (kritums par 3 PP, no 7% uz 4%) sagaida personīgās darba situācijas pasliktināšanos.

Salīdzinoši ir pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri nākamajos divpadsmit mēnešos sagaida negatīvas izmaiņas Latvijas ekonomiskajā situācijā (par 4 PP, no 16% uz 20%). Līdzīga tendence vērojama arī nodarbinātības situācijas valstī novērtēšanā, kur pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars (par 3 PP, no 13% uz 16%), kuri nākamajos 12 mēnešos paredz situācijas pasliktināšanos nodarbinātības situācijā Latvijā.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu norādījuši, ka nākamajos 12 mēnešos viņi nesagaida izmaiņas savas mājsaimniecības finansiālajā stāvoklī (56%). Tāpat jāatzīmē, ka ir samazinājies (par 3 PP; no 32% uz 29%) to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri nākamajos 12 mēnešos paredz mājsaimniecības finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

Tomēr kopumā 28 ES dalībvalstu pilsoņu gaidām saistībā ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem ir tendence uzlaboties - ir samazinājies to eiropiešu īpatsvars (par 5 PP; no 32% uz 27%), pēc kuru domām nākamajos divpadsmit mēnešos pasliktināsies Eiropas Savienības ekonomiskā situācija, un ir samazinājies to eiropiešu īpatsvars (par 4 PP; no 39% uz 35%), pēc kuru domām nākamajos divpadsmit mēnešos pasliktināsies valstu nodarbinātības situācija.

Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši skeptiskāki attiecībā par valsts attīstības virzienu: tikai ceturtā daļa (25%) Latvijas pilsoņu uzskata, ka lietas valstī virzās pareizā virzienā. Būtiski atzīmēt, ka pēdējā pusgada laikā ir samazinājies (par 4 PP, no 29% uz 25%) to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri uzskata, ka valstī lietas virzās pareizā virzienā.

Analizējot lietu virzību Eiropas Savienībā, redzams, ka Latvijas iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā vidēji ES 28 dalībvalstīs ir pārliecināti par to, ka Eiropas Savienībā lietas virzās pareizajā virzienā: par to ir pārliecināti 38% Latvijas pilsoņu, kamēr kopumā tikai ceturtā daļa (26%) eiropiešu ir pārliecināti par Eiropas Savienības lietu virzību pareizajā virzienā.

Par pētījumu

Eirobarometra pētījums Latvijā tika veikts no 2013.gada 2. līdz 17.novembrim, un tā laikā tika aptaujāti 1007 Latvijas pilsoņi, kas vecāki par 15 gadiem. Aptauju veica tirgus un sociālo pētījumu kompānija TNS pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma. „Eurobarometer Standard” pētījums tiek veikts divas reizes gadā, un šīs aptaujas ietvaros tiek sekots līdzi pilsoņu viedoklim par dažādiem ES un tās dalībvalstīs aktuāliem jautājumiem.

Ar plašākiem Eurobarometer pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties EK mājaslapā: http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm

Par TNS

TNS ir vadošā pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu kompānija Latvijā. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts - gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

Kontakti

Laura Vendele
TNS mārketinga vadītāja
t 67 096 300
laura.vendele@tns.lv
www.
twitter.com/TNSLatvia


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50 #51          
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības