TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Swedbank un TNS pētījums “Latvijas eiro gatavības indekss”: eiro emocionāli ir pieņemts, bet priekšdarbu vēl daudz

10.12.2013. Jaunākais Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir tuvu vidējam – 41 indeksa punkts, kas par 7 punktiem pārsniedz gatavības līmeni septembrī. Arī uzņēmēju gatavība ir pieaugusi un statistiski ievērojami apsteidz iedzīvotāju rādītājus - 61 indeksa punkts no 100 iespējamajiem (pieaugums par 7 punktiem kopš septembra). Taču uzņēmumu darāmo darbu saraksts pirms eiro ieviešanas bija ievērojami lielāks, un patlaban izveidojusies situācija, ka daļai uzņēmumu darbi ir atlikti uz pašu pēdējo brīdi un daļa tos vairs arī nevar pagūt izdarīt laikus.

To atklāj Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS šī gada novembrī veiktais ceturtais un noslēdzošais pētījums “Latvijas eiro gatavības indekss”. Indeksu veido Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti par informētību, attieksmi un rīcību saistībā ar plānoto pāreju uz eiro.

Aug uzņēmēju informētība un atbalsts eiro, iztrūkst pietiekama rīcība

Labi informēti par eiro ieviešanu Latvijā jūtas jau 87% uzņēmumu vadītāju (51% - pilnībā informēti). Arī uzņēmēju attieksmes rādītājs kopš septembra būtiski pieaudzis – eiro ieviešanu atbalsta 65% (septembrī 45%). Kopš šā gada marta atbalsts eiro pieaudzis par 19 procentpunktiem. Pret eiro skeptiski noskaņoto uzņēmēju skaits kopš marta sarucis divkārt - no 28% martā līdz 14% novembrī.

Gatavojoties eiro ieviešanai, papildus cenu un tarifu paralēlai atspoguļošanai eiro daudzi uzņēmumi ir pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem (75%), veikuši izmaiņas grāmatvedības programmās (48%), pielāgojuši IT sistēmas (45%), informējuši klientus un darbiniekus (42%).

Tai pašā laikā daudzi uzņēmēji, it īpaši mazu uzņēmumu vadītāji, novembrī vēl tikai plānoja veikt izmaiņas savās grāmatvedības programmās (37%), informēt klientus par gaidāmajām pārmaiņām eiro pārejas laikā (22%), pielāgot savas IT sistēmas (19%). Jārēķinās ar risku, ka daļa uzņēmumu, kas rīcību atlikuši uz pēdējo brīdi, var arī nepagūt laikus paveikt sagatavošanas darbus.

Daļa uzņēmumu plāno nestrādāt 2 nedēļas pēc Jaunā gada

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem uzņēmumiem ir spēja tikt galā ar skaidrās naudas plūsmu šī gada beigās un 2014. gada sākumā, kad vairāk nekā puse (54%) iedzīvotāju saskaņā ar pētījumu plāno iztērēt savus skaidrās naudas latus. Tai pat laikā tikai 21% no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem plāno vai ir jau pieteikušies skaidras naudas inkasācijai, savukārt 17% uzņēmēju ir pieteikuši eiro priekšpiegādi uz uzņēmuma adresi un vēl piektdaļa (20%) plāno vai ir pieteikušies priekšpiegādes eiro saņemšanai filiālē. Zīmīgi, ka 5% aptaujāto uzņēmēju (kas aptaujā varētu reprezentēt aptuveni 3 000 kompāniju) jau atzinuši, ka pirmajās divās jaunā gada nedēļās neplāno strādāt.

“Indeksu veidojam jau kopš šā gada marta, un tam ir divi galvenie mērķi - informēt sabiedrību par mūsu kopējo gatavības līmeni pārejai uz eiro un vērst uzņēmēju uzmanību uz ikdienas aizņemtībā atliktiem priekšdarbiem. Noslēdzošais indeksa pētījums rāda: uzņēmēji par pāreju uz eiro ir labi informēti, viņu attieksme kopumā ir pozitīva, taču nepieciešamie priekšdarbi nereti vēl nav veikti. Šādu situāciju var salīdzināt ar studentu, kurš gatavošanos eksāmenam ir atlicis uz pēdējo nakti. Taču jārēķinās ar lielu skaidras naudas apgrozījuma pieaugumu, jo no 1.janvāra atlikumu vajadzēs izdot eiro, bet divas nedēļas vēl pieņemt latus. Der atcerēties, ka eiro monētas ir vidēji par 30% smagākas nekā latu un santīmu monētas. Lai nodrošinātu efektīvu naudas apriti uzņēmumā, Swedbank piedāvā pieteikties priekšpiegādes eiro saņemšanai konkrētā bankas filiālē, noteiktā laikā no 10. līdz 31.decembrim un garantētā apjomā, kā arī skaidras naudas inkasācijai. Tas ļaus izvairīties no laika patēriņa un neplānotiem pārtraukumiem uzņēmuma darbā,” skaidro Daniils Ruļovs, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Iedzīvotāji pievērš uzmanību ziņām medijos un cenām veikalos

Pētījums liecina, ka šobrīd jau 61% iedzīvotāju ir labi informēti par pāreju uz eiro, kas par 19 procentpunktiem pārsniedz septembra rādījumu (42%). Tuvojoties pārejai uz eiro, pieaudzis arī pret Eiropas vienoto valūtu pozitīvi un neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits (59%, par 7 procentpunktiem vairāk nekā septembrī). No tiem vairāk nekā trešdaļa (34%) eiro ieviešanu Latvijā vērtē pozitīvi, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. Savukārt skeptiski noskaņoto iedzīvotāju skaits sarucis no 48% septembrī līdz 41% novembrī.

Gatavojoties pārejai uz eiro, iedzīvotāji novembrī daudz vairāk pievērš uzmanību informācijai par naudas maiņu (46% novembrī pret 33% septembrī), cenšas noskaidrot būtiskāko pie draugiem vai paziņām (25% novembrī pret 15% septembrī), kā arī mērķtiecīgi meklēt informāciju masu medijos (23% novembrī pret 13% septembrī). Tāpat iedzīvotāji aktīvi (17%) pievērš uzmanību produktu un pakalpojumu norādītajām cenām eiro un zina, pēc kāda kursa mainīs latus pret eiro (25%, par 12 procentpunktiem vairāk nekā septembrī).

Banku filiālēs ap gadu miju gaidāmas rindas

Vēl aizvien daļa iedzīvotāju un uzņēmēju - katrs piektais uzņēmējs (20%) un  katrs desmitais (12%) iedzīvotājs - decembrī un janvārī plāno veikt skaidras naudas maiņu banku filiālēs, tādēļ rindas filiālēs var veidoties pat sešu līdz astoņu stundu garumā. Turklāt klientu skaita pieaugums īpaši koncentrēsies no 27.decembra līdz 14.janvārim.

Zīmīgi, ka pirmajās divās janvāra nedēļās vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju (56%) plāno norēķināties ar karti. Būtiski pieaudzis (no 56% uz 65%) to iedzīvotāju īpatsvars, kas pēc naudas iemaksas kontā plāno visu naudu tajā arī atstāt un norēķināties ar karti. Vienlaikus samazinājās to iedzīvotāju īpatsvars, kas plāno pēc 1.janvāra visu naudu no konta izņemt skaidrā naudā eiro valūtā (kritums no 12% uz 6%).

“Redzam, ka pieaug to iedzīvotāju skaits, kas neplāno skaidras naudas uzkrājumus vai norēķinus. Arvien vairāk cilvēku sadzirdējuši ieteikumu par ērtāko pāreju uz jauno valūtu - kam nauda kontā, tas mierīgs par eiro. Nauda katra cilvēka bankas kontā 1.janvārī automātiski tiks konvertēta eiro pēc valsts fiksētā kursa un bez papildu maksas. Taču vēl aizvien ir daļa iedzīvotāju un uzņēmēju, kuri plāno gadu mijā doties uz filiāli veikt skaidras naudas maiņu. Sagaidām, ka papildus ikdienas plūsmai banku filiālēs decembra un janvāra laikā būs jāapkalpo 60 tūkstoši iedzīvotāju jeb piecas pilnas “Arēna Rīga” halles. Tas ir gandrīz pusotru reizi vairāk nekā regulārais klientu daudzums, kas vēršas filiālēs ar skaidras naudas darbībām. Tāpēc iedzīvotāju ērtībai rekomendējam izvēlēties skaidro naudu iemaksāt naudas iemaksas bankomātos, nevis doties uz filiāli, un darīt to savlaicīgi. Daļā Swedbank naudas iemaksas bankomātos latus varēs iemaksāt arī divas nedēļas pēc eiro ieviešanas,” stāsta Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Swedbank gatavība pārejai uz eiro

Lai nodrošinātu ērtu pāreju uz eiro, Swedbank eiro projektā vairāk nekā gadu strādā 500 speciālisti, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas. Projektā jau ir ieguldīts 100 000 cilvēkstundu jeb 11 ar pusi gadu, ja šo darbu bez pārtraukuma darītu viens cilvēks. Pašā gadumijas naktī pie pārejas uz eiro bankā strādās 300 cilvēki. Swedbank šajā laikā jāpārceļ visi bankas produkti eiro vidē, tai skaitā konti vairāk nekā 1 miljonam klientu. Eiro pārejas process jau ir izmēģināts vairākos testos, un Swedbank klienti var uzzināt precīzu informāciju par bankas servisu pieejamību gadumijā jau kopš novembra, tostarp arī mājas lapā.

Par “Latvijas eiro gatavības indeksu”

“Latvijas eiro gatavības indeksa” ceturto mērījumu Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veica 2013. gada novembrī, visas Latvijas teritorijā aptaujājot 1012 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem un 500 uzņēmumu vadītāju. Tas ir svērtais vidējais indekss, kur minimālā iespējamā vērtība ir 0 indeksa punkti (absolūta negatavība eiro ieviešanai), bet maksimālā – 100 indeksa punkti (pilnīga gatavība eiro ieviešanai). Pirmais “Latvijas eiro gatavības indeksa” mērījums tika veikts 2013.gada martā. Šāds mērījums 2013. gadā tika veikts katru ceturksni.

Kontakti

Laura Vendele
TNS Latvia mārketinga vadītāja
t 67 096 300
laura.vendele@tns.lv
Twitter: @TNSLatvia

Kristīne Jakubovska
Swedbank Eiro projekta komunikācijas vadītāja
t 67 444 560, 29 128 208
kristine.jakubovska@swedbank.lv
Twitter: @SwedbankLatvia


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā
 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības