TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Vairākums iedzīvotāju atbalsta ekonomikas priekšmeta obligāto mācīšanu skolā

18.02.2013. Neskatoties uz to, ka uzlabojas Latvijas iedzīvotāju priekšstats par ekonomisko situāciju valstī, liela daļa cilvēku atzīst, ka viņiem biežāk ir vairāk jautājumu nekā atbilžu par ekonomikas norisēm Latvijā. No tā izriet likumsakarība lielākajai daļai iedzīvotāju uzskatīt, ka ekonomikas pamati būtu jāzina katram iedzīvotājam, un ka ekonomikas priekšmets būtu obligāti jāmāca skolā. Tā liecina 2012.gada gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.

Apmēram 2/5 jeb 41% Latvijas iedzīvotāju, lūgti novērtēt savu izpratnes līmeni par ekonomikas norisēm Latvijā, atzīst, ka viņiem par šiem procesiem biežāk ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Augstāku izpratni jeb pārliecību par to, ka spēj sekot līdzi ekonomikas norisēm, kas savukārt palīdz pieņemt finanšu lēmumus, pauž vien nedaudz vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju (14%). Vēl ceturtā daļa iedzīvotāju (26%) cenšas sekot līdzi norisēm ekonomikā, lai arī tās neizprotot. Tikmēr nepilna piektdaļa iedzīvotāju (17%) atklāti atzīst, ka neseko līdzi šīm norisēm, jo tās viņus neinteresē.

Iedzīvotāju izpratnes par ekonomikas norisēm pašnovērtējuma līmenis ir saistīts ar viņu izglītības un ienākumu līmeni:
■ Iedzīvotāji, kas atzīst, ka izprot un seko līdzi norisēm ekonomikā un, balstoties uz tām, pieņem savus finanšu lēmumus, biežāk ir vīrieši, cilvēki ar augstāko izglītību, ar augstākiem ienākumiem (vairāk par 300 latiem uz cilvēku ģimenē), uzņēmumu vai iestāžu vadītāji, vadošie darbinieki un galvenie speciālisti; 
■ To, ka par ekonomikas procesiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, biežāk atzīst iedzīvotāji ekonomiski aktīvākajā vecumā (15-64 gadi), kā arī cittautieši;
■ Sekot līdzi norisēm ekonomikā, lai arī tās neizprotot, biežāk cenšas gados vecākie cilvēki (65-74 gadi);
■ Savukārt salīdzinoši zemāka interese par ekonomikas norisēm Latvijā ir lauku iedzīvotājiem, cilvēkiem ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, ar zemiem ienākumiem (līdz 100 latiem uz cilvēku ģimenē), kā arī bezdarbniekiem.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda: „Lai arī vairākumam iedzīvotāju ir salīdzinoši neskaidrs priekšstats vai pat nav intereses par ekonomikas norisēm Latvijā, caurmērā 4 no 5 iedzīvotājiem (79%) uzskata, ka ekonomikas pamati tomēr būtu jāzina katram iedzīvotājam. Turklāt, palielinoties izglītības līmenim, pieaug arī pārliecība par ekonomikas zināšanu nozīmīgumu – ja iedzīvotāju ar nepabeigtu vidējo izglītību vidū 73% atbalsta ekonomikas pamatu zināšanu nozīmi, tad augstāko izglītību ieguvušo vidū tādu cilvēku ir būtiski vairāk jeb 82%.”

Lai uzlabotu ekonomikas zināšanu līmeni valstī, vairākums iedzīvotāju jeb 63% atbalsta ekonomikas priekšmeta obligāto mācīšanu skolā. Gandrīz puse iedzīvotāju (48%) domā, ka vajadzētu organizēt mācības tiem, kam tas ir aktuāli kā, piemēram, kredītņēmējiem. Apmēram 2/5 jeb 41% iedzīvotāju zināšanu uzlabošanai atbalstītu vairāk izglītojošas informācijas internetā un plašsaziņas līdzekļos. Un tikai 2% iedzīvotāju domā, ka nekas nav jāmaina, jo Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par ekonomiku esot pietiekams.

Arī šajā jautājumā idejai par ekonomikas priekšmeta obligāto mācīšanu skolā lielāks atbalsts ir vērojams iedzīvotāju ar augstāko izglītību un ar augstākiem ienākumiem vidū – jo augstāks ir viens vai otrs no šiem diviem sociāli-demogrāfiskajiem rādītājiem, jo lielāks atbalsts ekonomikas obligātai mācīšanai Latvijas skolās. Savukārt reģionālā griezumā novērojams, ka rīdzinieki ekonomikas zināšanu līmeņa uzlabošanai vairāk paļaujas uz izglītojošo informāciju internetā un plašsaziņas līdzekļos, kā arī biežāk uzskata, ka zināšanu papildināšanai būtu nepieciešamas mācības tiem, kam tas tobrīd ir aktuāli. Vienlaikus gan Rīgā, gan jo īpaši Pierīgā ir vērojams augstākais atbalsts obligātai ekonomikas priekšmeta mācīšanai skolā. Ilva Pudule to skaidro ar salīdzinoši lielāku izglītoto un šajā gadījumā arī turīgāko iedzīvotāju koncentrāciju šajos divos Latvijas reģionos, kas arī ietekmē dotā viedokļa veidošanos.

Par pētījumu

Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2012.gada 12. līdz 28. oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.

Par TNS

TNS ir vadošā pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra Latvijā. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts - gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

Kontakti

Laura Vendele
Mārketinga vadītāja
t 67096300
laura.vendele@tns.lv
Twitter: @TNSLatvia


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50 #51          
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības