TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



36% aptaujāto iedzīvotāju pensijai nekrātu, pat ja šodien tiktu dubultoti viņu ienākumi

16.08.2012. SEB bankas un TNS veiktajā pētījumā Baltijas valstu iedzīvotāji norāda, ka, aizejot pensijā, viņiem būtu nepieciešama vismaz 70% liela pensija, salīdzinot ar pēdējiem ienākumiem. No visām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji paredz saņemt vismazāko pienesumu no pensiju pirmā un otrā līmeņa, tomēr arī paši veikt uzkrājumus nesteidzas. Tas skaidrojams ar to, ka pensijas uzkrājumu veidošana nav starp iedzīvotāju ikdienas aktualitātēm un informētība par pensiju uzkrājumu veidošanu ir zema.

Pēc aptaujas datiem par nākotnes pensiju interesējas tikai 15% no Baltijas valstu iedzīvotājiem. Tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: vairāk kā puse no aptaujātajiem (51% - Latvijā, 57% - Lietuvā un Igaunijā) uzskata, ka pensija ir pārāk tāla nākotne un šis jautājums nav aktuāls. Būtiski, ka pat piektā daļa Latvijas iedzīvotāju (20%) uzskata, ka nesagaidīs pensijas vecumu (Lietuvā – 16%, Igaunijā – tikai 12%). Pētījums arī atklāj, ka daļa Baltijas iedzīvotāju neuzticas pensiju sistēmai – tas vairāk atspoguļojas Latvijas datos, kurā šādu atbildi snieguši 26%, kamēr Lietuvā un Igaunijā – 15%. Lietuvas iedzīvotāju vidū ir vairāk tādu respondentu, kuri uzskata, ka pensija tāpat būs maza – tā domā katrs piektais Lietuvas iedzīvotājs, savukārt Latvijā un Igaunijā šādi domājošo skaits ir attiecīgi 8% un 11%.

Attiecībā uz pensijas apjomu Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji vēlētos saņemt vismaz 72% (Igaunijā – 70%) lielu pensiju, salīdzinot ar pēdējiem ienākumiem. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem no visām Baltijas valstīm ir vispieticīgākās prognozes attiecībā uz pensijas pirmā un otrā līmeņa pienesumu viņu pensijai – tie paredz, ka no valsts pirmā un otrā pensiju līmeņa saņems ne vairāk kā 44% no savas pensijas apjoma, kamēr mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāji ir lielāki optimisti – Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sagaida, ka valsts nodrošinās vairāk kā pusi no pensijas apmēra - attiecīgi 52% un 53%.

Lai gan trūkstošos līdzekļus iedzīvotāji lielākoties plāno uzkrāt privātajos pensiju fondos, šobrīd privāto pensiju uzkrājumus veido tikai 14% no iedzīvotājiem. Turklāt 36% aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka, pat ja šodien tiktu dubultoti viņu ienākumi, viņi privātajai pensijai nekrātu.

SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna: "Ir maldīgs priekšstats, ka pensija ir pārāk tālu. Latvijas iedzīvotāji neapzinās pensiju 2. līmeņa būtisko ietekmi uz savu nākotnes pensiju un tos izvēlas, neizvērtējot savu riska toleranci vai krāšanas termiņu, kā rezultātā redzam, ka šobrīd 62% dalībnieku atrodas Aktīvajos pensiju plānos, lai gan, atbilstoši vecuma struktūrai, šajos plānos varētu atrasties vien ap 45% dalībnieku. Turklāt laicīga savas pensijas veidošana atstāj pozitīvu efektu gan uz pensijas apjomu, gan uz ieguldāmo līdzekļu apjomu – jo ātrāk sāk krāt, jo mazāk nepieciešams ieguldīt."

Kontakti

Kristīne Martinsone
SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja
t 67779719, 26102288
kristine.martinsone@seb.lv

Laura Vendele
Mārketinga vadītāja
t 67096300
laura.vendele@tns.lv
Twitter: @TNSLatvia


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā
 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības