TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2008. gadā palicis nemainīgs

23.02.2009. Latvijas Reklāmas asociācija ir apkopojusi Latvijas mediju reklāmas tirgus rezultātus par 2008. gadu un mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi informāciju par lielākajiem reklāmdevējiem un reklamētākajām nozarēm un zīmoliem.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce informēja, ka, mediju reklāmas tirgus 2008.gadā attiecībā pret 2007. gadu kopumā nav samazinājies, bet palicis iepriekšējā apjomā. Nav vairs vērojami reklāmas industrijai ierastie attīstības tempi. Pašlaik mediju reklāmas tirgus ir sasniedzis 97.1 miljonus latu lielu apjomu.

Visstraujākais pieaugums vēl joprojām vērojams interneta vidē, kur pieaugums sasniedzis 44 %. Otrajā vietā pieauguma ziņā ierindojas kino reklāma ar 29 % kāpumu, tai seko vides reklāma ar 17 % pieaugumu, bet radio reklāmas tirgus audzis par 9 % un reklāma televīzijā - par 6 %.

Pirmajā pusgadā vienādā tempā par 22 % ir audzis televīzijas, žurnālu un radio reklāmas tirgus. Kino attiecībā pret 2007. gada I pusgadu audzis par 34 %, savukārt vides reklāmas apjoms audzis par 20 %. Preses reklāmas tirgus daļa ir samazinājusies, žurnālu reklāmas tirgus apjoms krities par 4 %, bet avīžu reklāmas tirgus par 15 %.

Avots: LRA

„Interneta reklāmas tirgus pieaugums vairs nav jaunums, un daudzi jau pieraduši pie interneta izaugsmes tempiem. 2008.gads nebija izņēmums, jo interneta vide sniedz plašākas iespējas personificētai komunikācijai ar patērētājiem un efektivitātes novērtēšanai. Taču Latvijas interneta vidē ir virkne neizmantotu iespēju, kuras, attīstoties tehnoloģijām un risinājumiem, paplašinās ne pa gadiem, bet – pa dienām.” Tā par interneta reklāmas tirgu izteicās Andrejs Sergejevs, One.lv mārketinga direktors

Savukārt Ginta Lejiņa, Kinoreklāmas aģentūra Pirmā Līnija valdes locekle par kino tirgu teica: „29 % kinoreklāmas pieauguma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir veicinājuši vairāki faktori:
1)      kinoskatītāju skaita pieaugums, kurš kopš 2007.gada pārsniedz 2 milj, un ļauj kinoteātrus izmantot, kā vienu no vērā ņemamiem mediju kanāliem;
2)      reklāmu pārsātinājums TV, kurš licis reklāmdevējiem meklēt alternatīvas reklāmas klipu demonstrēšanas iespējas;
3)      būtisku pienesumu gada reklāmas apjomā devis reklāmu izvietojums pirms divām mega filmām – Sex and The City un Quantum of Solace;
4)      jauna kino multipleksa atklāšana (8 zāles, 1376 vietas), kas ļāvusi aptvert lielāku auditoriju. Kinoreklāmas apjomi pilnīgi noteikti nav notikuši uz kinoreklāmas budžetu pārdales rēķina, bet reklāmas demonstrēšanai k/t Cinamon Alfa reklāmdevēji atvēlējuši papildus budžetus;
5)      joprojām populāra ir ne tikai reklāma uz ekrāna, bet dažādas citas reklāmas aktivitātes kinoteātros – produktu prezentācijas, reklāmas materiālu izplatīšana, stendu izvietošana un citas reklāmas iespējas.”

Ilma Kauliņa, Pirmā Līnija direktore, saka: „Netīksmināšos par iepriekšējā gada sasniegumiem vides reklāmas jomā, paredzu, ka vēsturē tas tiks minēts kā augstākais atskaites punkts 21. gadsimta pirmajā desmitā. Tagad jautājums ir par sasniegto rezultātu noturēšanu un kāpšanu vēl augstāk. Tam var traucēt provinciāla domāšana un neatbilstoša likumdošana, kas ir brīvdabas reklāmas bremzētāji. Bailes pieņemt lēmumu, uzņemties atbildību, atzīt kļūdas un tās labot, padara nepievilcīgu ārējo un biznesa vidi kopumā un neapšaubāmi bremzē attīstību konkrētajā jomā. Ir pēdējais laiks, bāzējoties uz iepriekšējo pieredzi, izstrādāt ilgtermiņa attīstības programmu un atbilstošu tai juridisko bāzi, kas skaidri definētu vismaz tuvāko 15 gadu stratēģiju vides reklāmas jomā. Tas gan nepieciešams, ja vēlamies redzēt sakoptu apkārtējo vidi.”

Valdis Melderis, Radio Skonto programmu direktors, komentēja: „Pagājušajā gadā vērojamais radio reklāmas tirgus pieaugums saistīts ar to, ka klienti arvien lielāku uzmanību pievērš tam, lai reklāma sasniedz konkrētu auditoriju konkrētiem produktiem, pakalpojumiem. Zināma nozīme radio reklāmas pieaugumā bija gan reklāmas cenu pieaugumam, gan TV pārsātinājumam ar reklāmu. Svarīga ir arī radio spēja piedāvāt operatīvus un interaktīvus informācijas kanālus, jo bizness šobrīd ir pārgājis uz īstermiņa cenu politiku, kā arī aktīvu speciālo produktu un piedāvājumu taktiku. Radio ēterā var sava produkta cenu mainīt kaut 3 reizes stundā, vai arī paziņot par katru pārdoto auto totālās izpārdošanas laikā. 2009. gads sākas ar aktīvu tirgus pārdalīšanu, kur spēcīgākie spēlētāji cīnās par pirktspējīgāko auditoriju īstermiņā, un par pamanāmākā tirgus dalībnieka titulu ilgtermiņā. Kritums būs, tomēr radio ir ļoti liels potenciāls cenas/atdeves ziņā, kā arī spēja radīt piedāvājumus visdīvainākajām klienta iegribām. Bet pats galvenais, radio tūdaļ būs vienīgais elektroniskais medijs, par kura lietošanu nav jāmaksā abonēšanas maksa.”

„Tā jau ilgi neturpināsies!- ir teikuši  daudzi, klusībā cerot, ka īstenībā divciparu izaugsme ir zināma Latvijas TV reklāmas izaugsmes norma. Diemžēl tā nav, globālie ekonomiskie procesi skar arī televīzijas reklāmas nozari. Divas ziņas- viena pozitīva, otra - vidēji pozitīva. Par labo - TV reklāmas tirgus aug, neskatoties uz ekonomisko recesiju valstī, neskatoties uz 2008.gada ceturtā ceturkšņa “brīdinājumu” TV industrijai. 6 % pieaugums ir vērtējams kā pozitīvs signāls TV nozarei - reklāma televīzijā ir vajadzīga, un tā joprojām sniedz atdevi! Pat vēl vairāk- tā ir spējusi atņemt tirgus daļu citām mediju grupām. Tā otra ziņa - ir smagi jāstrādā, lai saglabātu tirgus pozīcijas jaunajā ekonomiskajā situācijā! Attīstīsies tie, kas spēs izmantot nozaru sinerģijas, diversificēs ieņēmumu riskus un būs kreatīvāki par citiem. “Mums ir jāmainās, lai mēs varētu palikt tādi paši”- tā Lampeduza, gan ne par TV nozari…” Tā Ivars Belte, Baltijas Mediju Alianses izpilddirektors, par TV reklāmas tirgu.

Ivars Zariņš, Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, par preses reklāmas tirgu teica: „Protams, kaut arī presei reklāmas tirgū 2008. gadā vērojams kritums preses izdevēji aizgājušo gadu vērtē pozitīvi. Kā jau visiem zināms, krīzes ietekmē 2008. gada otrajā pusgadā mediju tirgū samazinājās pārdotās reklāmas apjomi. Diemžēl preses tirgū, atšķirībā no citiem medijiem, konkurence ir vislielākā. Reklāmdevēji samazinot savus mārketinga budžetus, reklāmu izvietoja ne tik plašā preses klāstā, kā tas notika pirmajā pusgadā. Tādejādi vairākiem preses izdevumiem, kurus reklāmdevēji izmantoja vairāk kā reklāmas kampaņas pastiprinošos medijus, samazinājās reklāmas ieņēmumi. Reklāmas apjoms avīzēs ir daudz ciešāk saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju, kā citos medijos. Avīzēs mazāk izvieto imidža reklāmas. Vairāk tur ir sludinājumi, akciju reklāmas un dažādas informatīvas reklāmas. Neskatoties uz to, ka kopējie preses tirgus rādītāji ir negatīvi, ir daudzi preses izdevumi ( gan laikraksti , gan žurnāli), kuriem reklāmas ieņēmumi 2008. gadā pieauga.”

LRA prezidents Ģirts Ozols teica: „Šodien mēs varam pieņemt 2007. un 2008. gada mediju reklāmas tirgus rādītājus par apjoma mērķi nākamajiem trīs gadiem. Tuvākajos gados aktualitāte būs ne vairs tirgus kvantitatīvais pieaugums, bet kvalitatīvā izaugsme. Kā pēdējo gadu izaugsmes noteicošie faktori minami ne tikai mediju dažādošanās un papildu satura iespējas. Bet vēl lielākā mērā tādi faktori, kā mediju cenas inflācija un mērķauditoriju straujais pirktspējas pieaugums, kuri esošajā ekonomiskajā situācijā vairs nevar būt noteicošie elementi mediju reklāmas cenas pietuvināšanai Centrālās un Austrumeiropas reģiona vidējam rādītājam.

Vidējam aritmētiskajam reklāmdevējam paliekot mazākam, medijiem un aģentūrām ir jāstrādā vēl pārdomātāk. Runa ir par deklaratīvi bieži lietotiem, bet praksē mazāk pielietotiem jēdzieniem kā - mērķauditorijas precīzāka segmentācija un sasniegšana, efektivitāte saturā un komunikācijā, investīcijas izpētē. Apskatot pēdējos 30 gados notikušās ekonomiskās recesijas, jāsecina, ka reklāmas tirgus atdzīvošanās ir bijis pirmais signāls konkrēto valstu ekonomikas stabilizācijai un potenciālai izaugsme. Strādāsim, lai uz to nebūtu ilgi jāgaida.”

LRA JIC vadītāja Baiba Liepiņa komentēja: „Neticamais optimisms, kas vēl rudenī valdīja mediju laukā, ir beidzies un droši vien liels pārsteigums daudziem ir 2008. gada mediju tirgus niecīgais pieaugums. Pēdējos divos 2008. gada ceturkšņos notikušais kritums ir bijis ļoti straujš un negaidīts, jo gada beigas mūsu jomā ir augstā sezona un pirmajos sešos mēnešos piedzīvotā izaugsme par 22 %, ir bijusi maldinoša. Diemžēl, mums nav tik precīza tirgus ikmēneša naudas apjomu apkopojuma, lai mēs jau oktobrī vai novembrī būtu varējuši dot kādu precīzāku prognozi par gada beigām. Runājot par 2009.gadu, lai gan pozitīvu ietekmi uz mediju tirgu atstās pašvaldību un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanas, esmu pārliecināta, ka mediju tirgus piedzīvos pamatīgu kritumu. Skaitliski tas varētu būt līdzvērtīgs valsts IKP krituma prognozei. Tirgus attīstība noteikti būs saistīta ar visiem makro procesiem mūsu valstī, tāpēc precīzu prognozi un attīstības scenāriju šodien ir grūti pateikt. Domājams, ka tirgus spēlētāji kļūs elastīgāki, būs labvēlīga augsne inovatīviem un digitāliem risinājumiem.”

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia informē, ka 2008. gadā nemainīgi par visvairāk reklamētākajām nozarēm medijos savas pozīcijas ir saglabājušas mobilie sakari un finanšu institūcijas. Par trim vietām uz augšu, salīdzinot ar 2007. gadu, pakāpušās mazumtirdzniecības un zāļu tirdzniecības nozares, ieņemot attiecīgi trešo un ceturto vietu pērn. Savukārt automašīnu nozare atrodama par divām vietām zemāk – piektajā vietā.

Arī lielāko reklāmdevēju TOP5, salīdzinājumā ar 2007. gadu, ir novērojamas izmaiņas. Pirmajā vietā no otrās pakāpies reklāmdevējs Tele2 ar savu populārāko zīmolu Zelta Zivtiņa, otrajā vietā atstumjot iepriekšējā gada līderi Procter&Gamble, kas 2008. gadā visvairāk reklamējis tādus zīmolus kā Pampers, Head&Shoulders un Gillette. Trešajā un ceturtajā vietā, pakāpjoties par trim vietām, ierindojušies reklāmdevēji Bite un Coca Cola, ar saviem reklamētākajiem zīmoliem Coca Cola, Cappy un Nestea. TOP5, ar lejā par divām vietām, noslēdz reklāmdevējs LMT ar reklamētāko zīmolu O Karte.

Nemainīgs reklamētāko zīmolu TOP5 līderis arī pērn, tāpat kā jau divus gadus iepriekš, ir bijis zīmols Zelta Zivtiņa . Otrajā vietā, pakāpjoties par vienu vietu augstāk, ierindojies zīmols Tele2 , atstumjot zīmolu Maxima par vienu vietu zemāk nekā gadu iepriekš. Strauju kāpumu piedzīvojis zīmols Bite , kas no divdesmit pirmās vietas 2007. gadā nokļuvis ceturtajā vietā 2008. gadā. Reklamētāko zīmolu TOP5 noslēdz, saglabājot savu iepriekšējā gada pozīciju, zīmols Coca Cola.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs stāsta, ka pēc TNS Media šā brīža apkopotās informācijas var secināt, ka lielā daļā pasaules valstu 2008. gadā ir bijis vērojams mediju reklāmas tirgus kritums. Pieaugumu ir piedzīvojušas tādas valstis kā Somija, Čehija, Ungārija un Slovākija, kā arī Ķīna, pateicoties Olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Kontakti

Laura Briča
TNS Latvia mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.brica@tns.lv

Mārtiņš Traubergs
TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors
t 67 096 300
e martins.traubergs@tns.lv

Ingrīda Krīgere
LRA valdes locekle
t 67 325 532
e ingrida@lra.lv


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50 #51 #52        
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības