TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Apkārtējās vides stāvoklis būtiski ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu dzīves kvalitāti

09.07.2008. Absolūtais vairums Latvijas pilsoņu (80  %), līdzīgi kā pārējo Eiropas Savienības valstu pilsoņi uzskata, ka vides stāvoklis ietekmē dzīves kvalitāti. Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social. Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia. Nenoliedzami svarīgi tāpat ir arī ekonomiskie un sociālie faktori.

Domājot par vidi, aptuveni ceturtajai daļai (26  %) Latvijas pilsoņu vispirms prātā nāk piesārņojums pilsētās un administratīvajos centros, bet daudz retāk - zaļas un tīkamas ainavas (17  %). Par vides stāvokli nākotnē, ko atstās bērniem (13  %) un dabas aizsardzību domā nedaudz vairāk nekā desmitā daļa Latvijas pilsoņu (12  %). Salīdzinoši retāk cilvēki Latvijā domā par klimata izmaiņām, dzīves kvalitāti vietā, kur dzīvo, un cilvēku izraisītām nelaimēm.

Savukārt, ja salīdzina Latvijas pilsoņu priekšstatus par vidi un pārējās Eiropas Savienības valstu pilsoņu viedokli, var redzēt, ka eiropiešiem līdzīgi kā latviešiem ar „vidi” visvairāk saistās piesārņojums pilsētās un administratīvajos centros, savukārt ievērojami biežāk eiropiešus satrauc klimata izmaiņas (19  % - par 9 procentpunktiem vairāk nekā Latvijas pilsoņu vidū).

Absolūtais vairums Latvijas pilsoņu (80  %) līdzīgi kā pārējo Eiropas Savienības valstu pilsoņi uzskata, ka vides stāvoklis, tāpat kā ekonomiskie un sociālie faktori, ietekmē dzīves kvalitāti.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka Latvijas pilsoņi salīdzinoši biežāk nekā vidēji Eiropā ir novērtējuši, ka viņu dzīves kvalitāti ietekmē ekonomiskie un sociālie faktori.

Vairāk nekā pusi (55  %) Latvijas pilsoņu satrauc ūdens piesārņojums. Nedaudz retāk, bet tāpat kā problēmas Latvijā tiek minētas arī gaisa piesārņojums (41  %), ikdienā lietojamo produktu ietekme uz mūsu veselību (41  %), cilvēku izraisītas nelaimes (40  %) un klimata izmaiņas (38  %). Retāk kā problēmas tiek minētas ģenētiski modificēto organismu izmantošana lauksaimniecībā, dabas katastrofas un lauksaimnieciskais piesārņojums.

Taču eiropieši kopumā par galveno vides problēmu min klimata izmaiņas (57  %). Līdzīgi kā Latvijas pilsoņu skatījumā, nākamās nozīmīgākās vides problēmas, par ko eiropieši ir noraizējušies ir ūdens piesārņojums (42  %) un gaisa piesārņojums (40  %).

Tāpat eiropiešus būtiski vairāk nekā Latvijas pilsoņus, satrauc dabas katastrofas (attiecīgi 24  % - Latvijā un 32  % - vidēji Eiropā), bioloģiskās daudzveidības zudums (16  % - Latvijā un 23  % - Eiropā) un dabas resursu noplicināšana (14  % - Latvijā un 26  % - Eiropā). Savukārt Latvijas pilsoņus ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropā satrauc atkritumu pieaugums (37  % - Latvijā un 24  %  - vidēji Eiropā). To varētu skaidrot ar valsts un  vides aizsardzības organizāciju aktīvo darbību informēšanas procesā par atkritumiem, piemēram, Cūkmena akcija, tāpat diskusijas par plastmasas maisiņu lietošanu u.c. akcijas.

Lai varētu redzēt, kādi ir efektīvākie mediji un informācijas kanāli, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību vides problēmām, svarīgi ir analizēt to, kam iedzīvotāji visvairāk uzticas attiecībā par vides jautājumiem. Puse Latvijas pilsoņu (49  %), saistībā ar vides jautājumiem uzticas zinātniekiem, nedaudz mazāk uzticas televīzijai (40  %), vēl retāk - vides aizsardzības organizācijām (31  %).

Savukārt kopumā Eiropā visvairāk uzticas vides aizsardzības apvienībām un zinātniekiem (attiecīgi abiem 36  %) un salīdzinoši retāk - televīzijai (22  %).

Interesanti, ka Latvijas pilsoņi ievērojami biežāk nekā iedzīvotāji vidēji Eiropā uzticas zinātniekiem (par 13 procentpunktiem vairāk), tāpat arī televīzijai (gandrīz uz pusi vairāk nekā vidēji Eiropā). Šo faktu varētu skaidrot ar plašas mērķauditorijas raidījumiem televīzijā, kā arī dažādām sabiedriskajām aktivitātēm vides aizsardzības jomā, kas plaši tiek atspoguļotas televīzijā Latvijā.

Par pētījumu

Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social aptauju veica no 2007.gada 9.novembra līdz 14.decembrim , aptaujājot 26730 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs. Latvijā aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia , aptaujājot 1009 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Par TNS Latvia

TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijā. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts - gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, radio, Interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs. Sīkāka informācija: www.tns.lv

Kontakti

Laura Briča
Mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.brica@tns.lv


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50 #51          
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības