TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanu vēlmēs dominē nemateriālas vērtības

21.12.2007. Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju svin Ziemassvētkus

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Lielākā daļa Ziemassvētku svinētāju apmeklē dievkalpojumus

Vairāk nekā puse no Latvijas iedzīvotājiem, kuri svin Ziemassvētkus, apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus (57 %). To skaitā mazākā daļa no šiem cilvēkiem dievkalpojumus apmeklē regulāri – katru vai gandrīz katru gadu (18 %), bet lielākā daļa Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē neregulāri – laiku pa laikam (39 %).

TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms komentē, ka dievkalpojumu regulārie apmeklētāji salīdzinoši biežāk ir sievietes, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, mājsaimnieces, pensionāri, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (200 lati un vairāk) un personīgajiem ienākumiem no 200 līdz 300 latiem mēnesī, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 1, 2 vai 5 un vairāk cilvēki, kā arī pilsētu (izņemot Rīgas) iedzīvotāji.

Savukārt Ziemassvētku dievkalpojumus biežāk neapmeklē vīrieši, jaunieši (25-34 gadi), iedzīvotāji ar pamatskolas izglītību, pašnodarbinātie, strādnieki, bezdarbnieki, neprecētie, iedzīvotāji bez personiskajiem ienākumiem un tieši pretēji ar augstiem personiskajiem ienākumiem (virs 300 latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 100 latiem mēnesī uz vienu ģimenes locekli), kā arī ciematos un lauku teritorijā dzīvojošie.

Ziemassvētkos apsveic tiekoties vai sazvanoties

Ziemassvētkus svinošie Latvijas iedzīvotāji savus radus, draugus, paziņas visbiežāk mēdz apsveikt, personīgi sazinoties ar viņiem.

Katri 7 no 10 Ziemassvētku svinētājiem radus, draugus, paziņas nozīmīgi biežāk mēdz apsveikt, vai nu sveicot viņus pa telefonu (74 %), vai arī satiekoties (71 %).

Nākamais izplatītākais apsveikšanas veids ir pastarpinātā sveikšana – aptuveni puse iedzīvotāju uz Ziemassvētkiem sūta apsveikuma īsziņas uz radu, draugu, paziņu mobilajiem telefoniem (54 %) vai arī izsūta svētku apsveikuma kartiņas, atklātnītes (46 %).

Kamēr aptuveni katrs piektais Ziemassvētku svinētājs savus sveicienus nodod ar e-pasta vai elektronisko apsveikuma kartiņu starpniecību (19 %).

Arī šogad apsveicēja vecums ietekmē to, kādu apsveikšanas veidu viņš izmanto – tā iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem salīdzinoši biežāk izvēlas sūtīt Ziemassvētku apsveikuma kartiņas vai atklātnītes, kamēr jaunieši (15-24 gadi) ir atvērtāki elektroniskajiem apsveikumiem - sūtot e-pastu, elektroniskās apsveikuma kartiņas vai sūtot īsziņas (SMS) pa telefonu. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 54 gadiem salīdzinoši biežāk apsveic tuviniekus satiekoties ar viņiem vai arī sazvanoties pa telefonu.

Ziemassvētku dāvanām biežāk tērēs līdz pussimtam latu

Apmēram divas trešdaļas no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem šogad Ziemassvētku dāvanām plāno iztērēt līdz pussimtam latu, to skaitā 10 % iedzīvotāju tērēs līdz 5 latiem, 13 % plānojuši iztērēt 6 līdz 10 latus, 18 % varētu iekļauties 11 līdz 20 latu robežās, bet 21 % svinētāju dāvanām plāno iztērēt 21 līdz 50 latus (kas ir arī biežāk minētā plānotā Ziemassvētku dāvanu izmaksu grupa).

Aptuveni katrs ceturtais Ziemassvētku svinētājs dāvanām šogad ir ieplānojis iztērēt vairāk par 50 latiem, to skaitā 16 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 latus, bet vēl 9 % - vairāk par 100 latiem.

Līdz 5 latiem Ziemassvētku dāvanām plāno atvēlēt jaunieši (15 līdz 24 gadi) un gados vecākie Latvijas iedzīvotāji (55-74 gadi), pensionāri, studenti, skolnieki bezdarbnieki, arī respondenti ar pamata izglītību, respondenti ar zemiem vai vidējiem ģimenes ienākumiem (attiecīgi līdz 100 latiem uz vienu cilvēku ģimenē vai 100 līdz 200 latiem uz vienu cilvēku ģimenē), kā arī respondenti bez personiskajiem ienākumiem vai ar salīdzinoši zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 200 latiem mēnesī) un ciematos, lauku teritorijā dzīvojošie.

Savukārt vairāk par 100 latiem Ziemassvētku dāvanām salīdzinoši biežāk ir ieplānojuši atvēlēt vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, precētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 4 ģimenes locekļi, uzņēmēji, pašnodarbinātie, algotie darbinieki, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī turīgākie iedzīvotāji (personīgie ienākumi vairāk par 300 latiem mēnesī un ģimenes ienākumi virs 200 latiem uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī).

Veselība – kārotākā Ziemassvētku dāvana

Šajos Ziemassvētkos divas biežāk minētās vēlamās dāvanas ir nemateriālas – tā gandrīz katrs piektais Ziemassvētkus svinošais Latvijas iedzīvotājs kā dāvanu šajos svētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību (17 %) un 6 % iedzīvotāju vēlētos laimi..

Nākamās vēlamākās dāvanas ir dators, ceļojums, mobilais telefons vai mašīna, ko gribētu saņemt pa 4 % no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt 3 % iedzīvotāju vēlas svētkos saņemt grāmatu.

Par aptauju

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2007. gadā no 12. līdz 18. decembrim, aptaujājot 510 Latvijas iedzīvotājus (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) visā Latvijā.

Par TNS Latvia

TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra, un klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts - gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, radio, Interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs.

Kontakti

Laura Briča
Mārketinga vadītāja
t 67 096 300
e laura.brica@tns.lv


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50            
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības