TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētkos kā dāvanu vēlētos saņemt mobilo telefonu

22.12.2006. Aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (10 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt mobilo telefonu vai mobilā telefona priekšapmaksas kartes. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju svin Ziemassvētkus

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 96 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (50 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (48 %). Savukārt gandrīz katrs septītais iedzīvotājs (16 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 4 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav novērojamas būtiskas atšķirības iedzīvotāju Ziemassvētku svinēšanas paradumos. Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus visbiežāk svin sievietes, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem, laucinieki, kā arī respondenti ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 50 latiem uz vienu cilvēku ģimenē) un respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 50 līdz 100 latiem mēnesī.

Ne visi Ziemassvētku svinētāji apmeklē dievkalpojumus

Vidēji puse no Latvijas iedzīvotājiem, kuri svin Ziemassvētkus, apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus (54 %). To skaitā daļa no šiem cilvēkiem dievkalpojumus apmeklē regulāri – katru vai gandrīz katru gadu (23 %), bet lielākā daļa Ziemassvētku dievkalpojumus apmeklē neregulāri – laiku pa laikam (31 %).

Dievkalpojumu regulārie apmeklētāji salīdzinoši biežāk ir sievietes, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, mājsaimnieces, bezdarbnieki, iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 50 latiem), kā arī tieši pretēji – ar augstiem ģimenes ienākumiem (virs 100 latiem uz vienu cilvēku ģimenē) un augstiem personiskajiem ienākumiem (virs 200 latiem mēnesī), pilsētu (izņemot Rīgas) iedzīvotāji, kā arī Latgales reģionā dzīvojošie cilvēki.

Savukārt Ziemassvētku dievkalpojumus biežāk neapmeklē vīrieši, jaunieši (25-34 gadi), cittautieši, uzņēmēji, skolēni, studenti, kā arī iedzīvotāji bez personiskajiem ienākumiem un Vidzemes un Kurzemes reģionā dzīvojošie.

Arī iepriekšējos gados lielākā daļa no iedzīvotājiem, kuri svinēja Ziemassvētkus, apmeklēja Ziemassvētku dievkalpojumus (2004.gadā - 60 % un 2005.gadā 59 %). Jāatzīmē, ka to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka regulāri apmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus, gadu no gada turpina samazināties (kritums par 8 % salīdzinot ar 2004.gada rezultātiem). Tāpat arī šogad mazliet palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri neapmeklē Ziemassvētku dievkalpojumus.

Personīgie Ziemassvētku apsveikumi

Ziemassvētkus svinošie Latvijas iedzīvotāji savus radus, draugus, paziņas visbiežāk mēdz apsveikt, personīgi sazinoties ar viņiem.

Katri 8 no 10 Ziemassvētku svinētājiem radus, draugus, paziņas nozīmīgi biežāk mēdz apsveikt, vai nu satiekoties ar viņiem, vai arī piezvanot un apsveicot viņus pa telefonu (katram pa 84 %).

Nākamais izplatītākais apsveikšanas veids ir pastarpinātā sveikšana – aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju uz Ziemassvētkiem sūta apsveikuma īsziņas uz radu, draugu, paziņu mobilajiem telefoniem (61 %) vai arī izsūta svētku apsveikuma kartiņas, atklātnītes (57 %).

Aptuveni trešā daļa Ziemassvētku svinētāju savus sveicienus nodod ar e-pasta vai elektronisko apsveikuma kartiņu starpniecību (29 %).

Interesanti, ka arī apsveicēja vecums ietekmē to, kādu apsveikšanas veidu viņš izmanto – tā gados vecākie cilvēki (65-74 gadi) salīdzinoši biežāk sūta Ziemassvētku apsveikuma kartiņas vai atklātnītes, kamēr jaunieši (15-34 gadi) ir atvērtāki dažādiem apsveikšanas veidiem – viņi savus draugus, paziņas, radus Ziemassvētkos salīdzinoši biežāk par iedzīvotājiem citās vecuma grupās apsveic satiekoties ar viņiem, sūtot e-pastu, elektroniskās apsveikuma kartiņas vai sūtot īsziņas (SMS) pa telefonu. Tāpat interesanti, ka 2006.gadā jaunieši vecuma grupā no 25-34 gadiem līdzīgi kā vecākā gadagājuma cilvēki (55-74 gadi) saviem tuviniekiem salīdzinoši biezāk nosūta svētku apsveikuma kartiņas, atklātnes.

Salīdzinot ar pagājušo gadu rezultātiem, redzams, ka cilvēki šogad mazliet retāk plāno sūtīt apsveikumu kartiņas, atklātnes, kā arī satikties ar radiem, draugiem, paziņām, lai apsveiktu viņus klātienē. Tomēr kopumā cilvēki, līdzīgi kā pagājušajā gadā, ir gatavi izmantot visdažādākās iespējas, lai apsveiktu savus radus, draugus un paziņas, proti, viņi ir gatavi gan tikties ar noteiktu loku cilvēku, gan sazvanīties ar kādu, citam aizsūtīt telefonā īsziņu, bet vēl kādam aizsūtīt kartiņu.

Ziemassvētku dāvanām biežāk tērēs līdz pussimtam latu

Apmēram puse no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem šogad Ziemassvētku dāvanām plāno iztērēt līdz pat pussimtam latu, to skaitā 4 % iedzīvotāju tērēs līdz 5 latiem, 6 % plānojuši iztērēt 6 līdz 10 latus, 14 % varētu iekļauties 11 līdz 20 latu robežās, bet 25 % svinētāju dāvanām plāno iztērēt 21 līdz 50 latus (kas ir arī biežāk minētā plānotā Ziemassvētku dāvanu izmaksu grupa).

Aptuveni katrs trešais Ziemassvētku svinētājs dāvanām šogad ir ieplānojis iztērēt vairāk par 50 latiem, to skaitā 18 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 latus, bet vēl 13 % - vairāk par 100 latiem.

Līdz 5 latiem Ziemassvētku dāvanām plāno atvēlēt gados vecākie Latvijas iedzīvotāji (55-74 gadi), pensionāri, bezdarbnieki, arī respondenti ar pamata izglītību, respondenti ar zemiem vai vidējiem ģimenes ienākumiem (attiecīgi līdz 50 latiem uz vienu cilvēku ģimenē vai 50 līdz 100 latiem uz vienu cilvēku ģimenē), kā arī respondenti ar salīdzinoši zemiem personīgajiem ienākumiem (50 līdz 100 lati mēnesī). Savukārt vairāk par 100 latiem Ziemassvētku dāvanām visbiežāk ir ieplānojuši atvēlēt vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem, ar augstāko izglītību, uzņēmēji, pašnodarbinātie, algotie darbinieki, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī turīgākie iedzīvotāji (personīgie ienākumi vairāk par 200 latiem mēnesī un ģimenes ienākumi virs 100 latiem uz vienu cilvēku ģimene mēnesī).

Salīdzinot ar 2005.gadu, redzams, ka ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri dāvanām plāno tērēt līdz 20 latiem un palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri dāvanām plāno tērēt vairāk par 50 latiem (pieaugums par 11 %, no 20 % līdz 31 %).

Mobilais telefons – vēlamākā Ziemassvētku dāvana

Arī šogad, līdzīgi kā pagājušajā gadā, aptuveni katrs desmitais Ziemassvētkus svinošais Latvijas iedzīvotājs kā dāvanu šajos svētkos visvairāk vēlētos saņemt mobilo telefonu vai priekšapmaksas kartes (10 %).

Nākamā vēlamākā dāvana ir veselība, ko gribētu saņemt 8 % no Ziemassvētkus svinošajiem Latvijas iedzīvotājiem. 5 % iedzīvotāju sapņo svētkos saņemt TV, audio, video aparatūru, fotoaparātu vai mašīnu.

Mazāk kā 5 % svinētāju šajos Ziemassvētkos kā dāvanu visvairāk gribētu saņemt sadzīves tehniku, ceļojumu, braucienu, mieru, saticību, mīlestību, kā arī virkni citu lietu.

No nemateriālām parādībām biežāk tik minēts, ka cilvēki gribētu saņemt veselību (8 %), mieru, saticību, mīlestību (3 %) un laimi (2 %).

Mobilo telefonu vai priekšapmaksas kartes dāvanā galvenokārt vēlas saņemt jaunieši (15-24 gadi), kamēr gados vecākie cilvēki (50-74 gadi) ir tie, kuri visbiežāk kā vēlamo dāvanu Ziemassvētkos min laimi un veselību.

Par aptauju

Mmediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia aptauju veica 2006. gadā no 6. līdz 8. decembrim, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) visā Latvijā.

Par TNS Latvia

TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra, kas klientiem nodrošina plašu pētījumu klāstu: gan patērētāju vajadzību izpēti, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšanu, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumus, produktu testus, noslēpumainā klienta pētījumus, gan starptautiskiem standartiem atbilstošus mediju (TV, radio, preses, radio, interneta) auditorijas pētījumus, informāciju un analīzi par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs.

Kontakti

Laura Briča
Mārketinga vadītāja
t 7096300
e laura.brica@tns.lv


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā
 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības