TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Bērniem jāapgūst angļu valoda

15.03.2006.Gan visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā, gan Latvijā lielākā daļa attiecīgo valstu pilsoņu uzskata, ka bērniem būtu jāapgūst angļu valoda. Šādus datus uzrāda Eurobarometer pētījums, ko veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social . Latvijā šo pētījumu veic TNS Latvia .

Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbildot uz jautājumu, kuras divas valodas, neskaitot dzimto valodu, būtu jāmācās bērniem, angļu valoda nozīmīgi biežāk kā citas valodas tiek minēta kā svešvaloda, kura bērniem būtu jāapgūst (77 %). Nākamās biežāk minētās svešvalodas, kuras, pēc Eiropas Savienības pilsoņu domām, bērniem būtu jāapgūst, ir minētas nozīmīgi retāk – franču valoda (33 %), vācu valoda (28 %) un spāņu valoda (19 %).

Latvijā situācija ir līdzīga kā citās Baltijas valstīs, proti, arī šeit pilsoņi visbiežāk nosauc angļu valodu kā svešvalodu, kas būtu jāapgūst bērniem (Latvijā un Igaunijā - 94 %, Lietuvā – 93 %). Atšķirībā no Eiropas Savienības dalībvalstu kopējiem rādītājiem, redzams, ka Baltijas valstīs otra populārākā svešvaloda, kura būtu jāmācās bērniem, ir krievu valoda (Latvija – 45 %, Igaunija – 47 % un Lietuva – 43 %). Vācu valoda visās trīs Baltijas valstīs ir trešā populārākā svešvaloda (Latvijā – 28 %, Igaunijā – 22 % un Lietuvā – 34 %). Atšķirībā no Eiropas Savienības kopumā, kur vidēji katrs trešais respondents uzskata, ka bērnam ir jāmācās franču valoda (33 %), Baltijas valstīs par franču valodu ir maza interese, vien aptuveni katrs divdesmitais respondents uzskata, ka bērniem būtu jāmācās franču valoda (visās Baltijas valstīs – 6 %).

Lielākā eiropiešu daļa uzskata, ka vislabākais vecums, kad bērniem sākt mācīt pirmo un otro svešvalodu, ir sākot no sešu gadu vecuma (attiecīgi 55 % un 64 %) jeb jau sākumskolā. Saistībā ar grūtībām, mācoties divas svešvalodas jau agrā vecumā, 39 % ES iedzīvotāju neiebilst, ka bērni, kuriem vēl nav 6 gadi, papildus dzimtajai valodai sāktu apgūt pirmo svešvalodu. Tomēr tikai 17 % respondentu piekrīt šādam viedoklim, ja runa ir par otro svešvalodu.

Latvijā iedzīvotāji līdzīgi kā ES dalībvalstīs kopumā, uzskata, ka vislabākais vecums, kad sākt mācīt pirmo un otro svešvalodu bērniem, ir jau sākumskolā jeb sākot no sešu gadu vecuma (attiecīgi 53 % un 74 %). Ja liela daļa respondentu Latvijā piekrīt viedoklim, ka pirmo svešvalodu varētu mācīties arī bērni līdz 6 gadu vecumam, tad attiecībā uz otro svešvalodu redzams, ka tādam viedoklim piekrīt mazāk kā piektā daļa respondentu (18 %).

 

Aptuveni puse ES dalībvalstu pilsoņu pārvalda vismaz vienu svešvalodu tādā līmenī, lai spētu uzturēt sarunu (56 %). Trešdaļa (28 %) prot divas svešvalodas un aptuveni katrs desmitais var sarunāties vismaz trīs svešvalodās (11 %). Tomēr gandrīz puse ES iedzīvotāju neprot nevienu svešvalodu (44 %).

Savukārt absolūtais vairākums Latvijas pilsoņu prot vismaz vienu svešvalodu tādā līmenī, lai varētu uzturēt sarunu (95 %). Aptuveni puse spēj sarunāties divās svešvalodās (51 %) un mazliet vairāk kā desmitā daļa prot uzturēt sarunu vismaz trīs svešvalodās (14 %). Tikai 5 % Latvijas pilsoņu neprot nevienu svešvalodu.

 

Visbiežāk prastā svešvaloda Latvijā ir krievu valoda, kuru prot 70 % no svešvalodu pratējiem. Aptuveni 2/5 svešvalodu pratēju spēj sarunāties angļu valodā (39 %) un gandrīz piektā daļa pilsoņu, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, spēj sazināties latviešu valodā (23 %).

 

S dalībvalstīs kopumā galvenie iemesli, lai apgūtu svešvalodu ir saistīti gan ar praktiskiem ieguvumiem, piemēram, lai izmantotu svešvalodu ārzemēs (tostarp darījuma braucienos ārzemēs) (32 %) vai, lai varētu strādāt citā valstī (27 %), gan ar tādiem ieguvumiem, kā lai lietotu atvaļinājumos ārzemēs (35 %) vai, lai gūtu personisku gandarījumu (27 %). Savukārt Latvijā dominē praktiskie motīvi, proti, būtiskākie iemesli, lai apgūtu svešvalodu, ir - lai varētu strādāt citā valstī (36 %), lai atrastu labāku darbu Latvijā (35 %) un lai izmantotu svešvalodu ārzemēs (tostarp darījuma braucienos ārzemēs) (32 %).

 

Lielākā daļa ES dalībvalstu pilsoņu, tajā skaitā arī Latvijas pilsoņi, svešvalodas ir apguvuši un apgūst skolās, it īpaši vidusskolās (ES - 65 %; Latvijā 87 %). Trešdaļa Latvijas pilsoņu par svarīgu svešvalodas mācīšanās veidu nosauc arī neformālas sarunas ar cilvēku, kura dzimto valodu vēlas apgūt (32 %).

 
Par aptauju

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica no 2005.gada 8. novembra līdz 4. decembrim, aptaujājot 1000 Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā. Aptaujas dati tika salīdzināti ar pārējiem saskaņotajiem Eurobarometer pētījumiem, kas tika veikti citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā pārējās Baltijas valstīs.

 
Par uzņēmumu

TNS Latvia ir vadošā pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts - gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, radio, Interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

TNS Latvia līdz ar TNS uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā veido lielāko tirgus un sociālo pētījumu centru Baltijas valstīs.

Kontakti

Ilze Broka
TNS Latvia Sabiedrisko attiecību koordinatore
t 7096300
e ilze.broka@tns.lv

 


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50 #51          
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības