TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Globāls veselības nozares korporatīvās reputācijas pētījums

TNS Baltijas Datu nams, izmantojot pasaulē zināmāko metodoloģiju uzņēmumā iesaistīto pušu vadības analīzei – TRI*M, veicis korporatīvās reputācijas pētījumu veselības aprūpes sfērā. Tas ir plaša, globāla TNS tirgus pētījumu un informācijas grupas pētījuma sastāvdaļa.

Pētījums tika veikts 2004. gada 4. ceturksnī. Pētījumā, līdztekus 38 citām valstīm, noskaidrota veselības aprūpes sniedzēju reputācija Latvijā. TRI*M korporatīvās reputācijas vadīšanas metode tika izveidota 2002. gadā, lai uzņēmumu, iestāžu vadītāji, investori un sabiedrisko attiecību speciālisti iegūtu tiem nepieciešamo informāciju par uzņēmuma, iestādes reputāciju dažādās uzņēmumā iesaistītajās grupās (pacientu, iedzīvotāju, žurnālistu, darbinieku, sabiedrības, piegādātāju, finansu sabiedrības, analītiķu u.tml.) un faktoriem, kas veicina labu reputāciju katrā no šīm grupām. Reputācijas pārvaldīšana patiešām ir izaicinošs uzdevums, jo veids, kādā panākt teicamu uzņēmuma reputāciju ir atšķirīgs katrā uzņēmumā, iestādē iesaistīto pušu grupā.

Mūsdienu strauji mainīgajā darījumu vidē, ko virza dažādi notikumi un informācija par tiem, noturīgas uzņēmuma, iestādes reputācijas izveide un uzturēšana vēl nekad nav bijusi tik būtiska, kā šobrīd. Spēcīga uzņēmuma reputācija rada paļāvību par uzņēmuma, nozares darbības sekmēm – kā šobrīd, tā arī nākotnē.

TRI*M Korporatīvās reputācijas indekss veidots no vairāku rādītāju novērtējuma. Šajā pētījumā tika veikta veselības aprūpes nozares vispārējās reputācijas analīze un katrs no respondentiem novērtēja veselības aprūpi Latvijā. TRI*M Indeksa pamatā ir respondentu atbildes uz šādiem jautājumiem:

Balstoties uz šiem rādītajiem tiek aprēķināts TRI*M Korporatīvās reputācijas indekss, kurā tiek ietverts gan nozares kompetences vērtējums, gan tās emocionālā pievilcība.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, veselības aprūpes reputācija Latvijā šobrīd ir vērtējama kā zema. Šīs nozares TRI*M korporatīvās reputācijas indekss ir -8 punkti skalā no -50 līdz +100. Salīdzinājumā ar citās valstīs veiktajiem mērījumiem, šāds rādītājs ieņem vietu starp 10 % zemāko rādītāju (sk. diagrammu zemāk) un kopumā tas norāda uz nepieciešamību ievērojami uzlabot veselības aprūpes reputāciju Latvijā un nopietni apsvērt tās veidošanas un vadīšanas stratēģiju.

TRI*M Korporatīvās reputācijas indekss. Veselības aprūpes reputācija Latvijā iedzīvotāju vērtējumā



Instrukcija datu nolasīšanai: Rādītājs "Augstākie 10%" norāda reputācijas līmeni, ko sasnieguši 10 % labāko valstu šajā nozarē, TNS Globālās reputācijas pētījumā. TRI*M korporatīvās reputācijas indekss ir skalā no – 50 līdz + 100.

Aplūkojot iegūtos rezultātus pēc iedzīvotāju dzimuma, varam konstatēt, ka vīriešu un sieviešu starpā nepastāv atšķirības veselības aprūpes reputācijas vērtējumā Latvijā. Iegūtie dati dalījumā pēc iedzīvotāju vecuma liecina, ka gados vecākie iedzīvotāji veselības aprūpes reputāciju Latvijā tiecas vērtēt negatīvāk kā gados jaunāki iedzīvotāji, lai gan kritisks vērtējums ir visu iedzīvotāju vecuma grupu pārstāvju vidū. Tā, piemēram, veselības aprūpes TRI*M Indekss iedzīvotāju grupā vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir -4 punkti, kamēr iedzīvotāju grupā vecumā no 60 līdz 74 gadiem vēl zemāks, t.i., -17 punkti.

TRI*M Korporatīvās reputācijas indekss. Veselības aprūpes reputācija Latvijā iedzīvotāju vērtējumā

Latvijas bāze: 501 intervija

Salīdzinot Latvijā iegūto rezultātu ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, jāatzīst, ka veselības aprūpe Latvijā tiek vērtēta nedaudz kritiskāk kā abās kaimiņvalstīs, lai gan, jānorāda, ka arī Lietuvā un Igaunijā veselības aprūpe tiek vērtēta ļoti zemu (sk. tabulu zemāk). Lietuvā TRI*M Korporatīvās reputācijas indekss veido -1 punktu, bet Igaunijā – 5 punktus, kas 39 valstu vidū tās ierindo attiecīgi 32. un 30. vietā, kamēr Latvija šajā reitingā ieņem 34. vietu.

TRI*M Korporatīvās reputācijas indeksa reitingi pasaulē

1. Singapūra

67 punkti

2. Malaizija

59 punkti

3. Beļģija

57 punkti

4. Somija

48 punkti

5. Austrālija, Dānija

47 punkti

....

 

30. Igaunija

  5 punkti

32. Lietuva

- 1 punkts

34. Latvija

- 8 punkti

...

 

37. Portugāle

- 18 punkti

38. Slovākija

- 20 punkti

39. Polija

- 24 punkti

Iegūtie rezultāti Eiropas kontekstā liecina, ka veselības aprūpes reputācija kopumā kritiskāk tiek vērtēta tieši vairākās Austrumeiropas valstīs. Tā, piemēram, vēl zemāks vērtējums kā Latvijā veselības aprūpei ir tādās Austrumeiropas valstīs kā Slovākijā (aprēķinātais TRI*M Korporatīvās reputācijas indekss ir - 20 punkti) un Polijā (- 24 punkti). Savukārt salīdzinoši augstu vērtējumu ir saņēmusi Beļģijas veselības aprūpes sistēma (+ 57 punkti). Interesanti ir aplūkot pētījumā iegūtos rezultātus, salīdzinot ar datiem par iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu, kas tiek tērēta veselības aprūpei gan privātajā, gan valsts līmenī (pieejami 2000. gada dati). Dati liecina, ka valstīs, kurās veselībai no IKP tiek atvēlēta lielāka daļa, arī veselības aprūpes reputācija iedzīvotāju vidū tiek vērtēta augstāk. Tā, piemēram, Beļģijai veselības aprūpei tiek atvēlēti 8.7 % no IKP, kamēr Igaunijai: 6.1 %, Lietuvai: 6.0 %, Polijai: 6.0 % un Latvijai 5.9 %.

Kritiskais veselības aprūpes sistēmas vērtējums iedzīvotāju vidū gan Latvijā, gan citās postpadomju valstīs, ir saistāms ar nepārtrauktajām, bieži vien neefektīvajām reformām veselības aprūpes sistēmā šajās valstīs. Latvijā veselības aprūpes reformu apdraud biežā valdības politikas maiņa un nekonsekvence, valsts budžeta fiskālais deficīts un valdības politika to nepalielināt, tādējādi nenovirzot papildus līdzekļus veselības aprūpei, lēna reformas gaita bez atbalsta sabiedrībā u.c. faktori.

Veselības aprūpes kritisko vērtējumu Latvijas iedzīvotāju vidū, galvenokārt rada apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība noteiktā vietā, laikā un kvalitātē, apgrūtināta pieejamība kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, „kvotēti” veselības aprūpes pakalpojumi (ierobežots to daudzums) ierobežotā budžeta dēļ, kā arī virkne citu nepilnību un trūkumu.

Galvenais šī pētījuma uzdevums ir veicināt reputācijas nozīmes izvērtēšanu attiecībā uz veselības aprūpi, paraugoties uz to globālā kontekstā.

Izmantojot TRI*M metodoloģiju, ir iespējams ne tikai novērtēt veselības aprūpes reputācijas kopējo līmeni, bet detalizētāk izpētīt reputāciju ietekmējošos faktorus dažādās veselības aprūpes sfērās, un noteikt prioritātes reputācijas veidošanā un komunicēšanā.

Šī pētījuma visaptverošie rezultāti papildina TNS Baltijas Datu nams informācijas datu bāzi, kas sniedz iespēju mūsu klientiem piedāvāt precīzu un globālu attiecīgās nozares reputācijas pārskatu, ko var izmantot kā salīdzinājumu, pētot korporatīvo reputāciju Latvijā.

Par aptauju

Pētījums notika 2004. gada 4. ceturksnī, kopumā pasaulē tika veiktas 36 859 intervijas 40 valstīs. Latvijā aptauju TNS Baltijas Datu nams veica regulārās Omnibusa aptaujas laikā aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) visā Latvijā.

Kontaktinformācija:
Signe Kaņējeva
Tālrunis: 7096300
E-pasts: signe.kanejeva@tns.lv


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50 #51 #52        
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības