TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Latvijā nozīmīgi pieaug e-pārvaldes izmantotāju skaits

Pēdējā gada laikā Latvijā par 6 % ir pieaudzis e-pārvaldes izmantotāju skaits, 2003. gadā sasniedzot 14 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā. Šādu pieauguma tendenci uzrāda TNS Baltijas Datu nams ikgadējā pētījuma jaunākie dati. Salīdzinājumam, pasaulē e-pārvaldes izmantošanas rādītāji ir nostabilizējušies un pieaugums ir ļoti neliels: 32 valstīs, kas šogad piedalījās TNS grupas starptautiskajā pētījumā, kopumā e-pārvaldes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā bija izmantojuši 31 % pieaugušo iedzīvotāju, kas ir par 3 % vairāk kā 2002. gadā.

TNS starptautiskais pētījums atklāj, ka Skandināvijas valstis joprojām ir līderpozīcijās e-pārvaldes izmantošanā: katrs sestais no desmit iedzīvotājiem Dānijā (63 %) un Norvēģijā (62 %) ir tiešsaistē (online) izmantojuši valdības vai pašvaldību pakalpojumus. Savukārt daudzās Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir daudz zemāki e-pārvaldes izmantošanas rādītāji – tikai 1 % no iedzīvotājiem Bulgārijā un 6 % Ungārijā un Polijā ir izmantojuši pārvaldes pakalpojumus tiešsaistē.

Latvijā e-pārvaldes izmantošana dažādās iedzīvotāju vecuma grupās kopumā ir līdzīga pasaulē novērotajām tendencēm. Tāpat kā visā pasaulē, Latvijā e-pārvaldi biežāk izmanto cilvēki vecumā līdz 35 gadiem (29 % 15-24 gadu un 21 % 25-34 gadu vecumā). Savukārt, atšķirībā no pasaules pieredzes, kur gan internetu, gan e-pārvaldi salīdzinoši biežāk izmanto vīrieši, Latvijā nav vērojamas nozīmīgas e-pārvaldes izmantošanas iezīmes atkarībā no dzimuma, toties interneta izmantošana kopumā gan joprojām biežāk ir vērojama Latvijas vīriešu vidū. Bez tam, Latvijā ir vērojams, ka e-pārvaldi biežāk izmanto cilvēki ar augtāku izglītības līmeni (27 % no iedzīvotājiem ar augstāko izglītību) un augstiem ienākumiem (26 % no cilvēkiem, kuru ienākumi pārsniedz 90 latus uz vienu cilvēku ģimenē). Jāpiebilst, ka arī interneta izmantošana ir izplatītāka tieši šajās iedzīvotāju grupās.

Tajās pasaules valstīs, kur e-pārvaldes izmantošana ir labi iesakņojusies, ir vērojams arī lielākais pieaugums e-pārvaldes izmantošanā, un tās ir Nīderlande (no 41 % 2002. uz 52 % 2003.g.), Dānija (no 53 % uz 63 % tai pat periodā), Somija (no 49 % uz 58 %) un Francija (no 25 % uz 35 %).

Kā jau tika minēts iepriekš, Latvijā e-pārvaldes pieaugums arī ir vērtējams kā nozīmīgs (no 8 % uz 14 %). Lielāks pieaugums ir vērojams Latvijas iedzīvotāju 15-34 gadu vecumā vidū (attiecīgi par 11 % 15-24 un par 9 % 25-34 gadu vecuma grupās), bez tam pieaugums ir bijis arī 45-54 gadu veco iedzīvotāju vidū (par 7 %, sasniedzot 10 %). Iedzīvotāju izglītības griezumā var novērot e-pārvaldes izmantošanas pieaugumu to cilvēku vidū, kuriem ir pamata (par 7 %, sasniedzot 9 %) vai vidējā speciālā izglītība (par 8 %, sasniedzot 14 %). Tas ir likumsakarīgi, jo izglītības rādītāji parasti ir ciešā sakarībā ar vecuma rādītājiem un tieši jauniešu grupās ir lielākais e-pārvaldes lietotāju pieaugums. Savukārt ienākumu griezumā var vērot e-pārvaldes izmantotāju skaita pieaugumu praktiski visās ienākumu grupās, izņemot cilvēkus no ģimenēm ar zemiem ienākumiem (4 % iedzīvotāju no ģimenēm ar ienākumiem līdz 50 latiem uz vienu cilvēku ģimenē ir izmantojuši e-pārvaldi pēdējā gada laikā).

Viens no galvenajiem uzdevumiem visu pasaules valstu valdībām ir iedrošināt lietotājus uzticēt personīgo informāciju un veikt maksājumus tiešsaistē. Tomēr saziņa ar valdības iestādēm joprojām galvenokārt izpaužas drīzāk kā piekļuve informācijai, nevis tās sniegšana. Pasaulē gandrīz ceturtā daļa e-pārvaldes izmantotāju (24 %) izmanto tādu e-pārvaldes pakalpojumu kā “informācijas meklēšana”, kamēr mazāk kā desmitā daļa pieaugušo izmanto e-pārvaldi, lai “sniegtu personīgo informāciju” (9 %) vai “veiktu maksājumus tiešsaistē” (8 %).

Arī Latvijā izplatītākais e-pārvaldes izmantošanas veids ir informācijas meklēšana – 11 % no Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir izmantojuši internetu, lai “iegūtu informāciju no valsts vai pašvaldību iestāžu mājas lapām”, kas ir par 4 % vairāk kā 2002. gadā. Dažādu dokumentu un veidlapu izdrukāšana no valsts vai pašvaldību mājas lapām, viedokļa paušana sabiedriskajā apspriešanā internetā ar valsts vai pašvaldību iestādēm, informācijas internetā nodošana iestādēm, kā arī valsts vai pašvaldību sniegto pakalpojumu apmaksa internetā Latvijā vēl ir tikai aizsākuma stadijā – šīs e-pārvaldes iespējas pēdējā gada laikā ir izmantojuši 2 %-3 % iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā. Informācijas meklētāju profils ir līdzīgs e-pārvaldes izmantotāju kopējam profilam – informāciju Latvijas valsts vai pašvaldību iestāžu mājas lapās salīdzinoši biežāk meklē jaunieši vecumā līdz 35 gadiem, iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni, kā arī cilvēki ar vidējiem vai augstiem ģimenes ienākumiem (tātad, ar vismaz 50 latiem mēnesī uz vienu ģimenes locekli).

Viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē personīgās informācijas nodošanu vietējām varas iestādēm caur internetu, ir tiešsaistes informācijas drošības jautājums. Pētījums parāda, ka drošības uztvere pēdējā gada laikā pasaulē ir uzlabojusies, pieaugot no 24 % 2002. g. uz 26 % iedzīvotāju 2003. g., kuri apgalvo, ka viņi “justos droši”, sniedzot personīga rakstura informāciju tiešsaistē. Likumsakarīgi, ka cilvēki jūtas drošāki izmantot e-pārvaldes pakalpojumus tajās valstīs, kurās ir lielākais e-pārvaldes izmantotāju īpatsvars, proti, Dānijā (48 % iedzīvotāju jūtas droši), Singapūrā (44 %) un Norvēģijā (40 %). Savukārt zemākie drošības uztveres rādītāji ir Polijā (12 %), Čehijā (10 %) un Bulgārijā (2 %).

Latvijas pētījuma dati atklāj līdzīgas iezīmes pasaulē novērotajam – mūsu valstī 22 % iedzīvotāju “justos droši, izmantojot internetu personīgas informācijas nodošanai valsts vai pašvaldību iestādēm”. Sociāli demogrāfiskā griezumā var novērot, ka drošāk jūtas jaunieši (35 % no 15-24 gadus jauniem cilvēkiem) un cilvēki ar augstākiem ienākumiem (31 %). Tomēr katrs otrais valsts iedzīvotājs apgalvo, ka šādā situācijā justos nedrošs (51 %). Salīdzinājumam, pasaulē par nedrošību ir satraucies lielāks skaits cilvēku – 59 % no visās valstīs aptaujātajiem kopumā. Latvijā nedrošāki par personīgās informācijas nodošanu iestādēm ar interneta starpniecību ir cilvēki ar ekonomiski aktīvāku sociālo statusu – tie ir iedzīvotāji 25-44 gadu vecumā (57 % 25-34 gadu un 61 % 35-44 gadu vecumā) un ar augstāku izglītības līmeni (60 %).

Līdz ar to var secināt, ka, lai arī pasaulē e-pārvaldes pakalpojumu izmantošana turpina lēnām pieaugt, valdības iestādēm ir jāturpina ieguldīt spēkus, lai iedrošinātu arī turpmāku tiešsaistes izmantošanu. Uzlabota piekļuve internetam, palielināts pieslēguma ātrums, mārketings un komunikācija, kā arī mājas lapas funkcionalitāte ir galvenie instrumenti e-pārvaldes izmantošanas sekmēšanai, bet viens no būtiskiem izaicinājumiem, ar ko joprojām saskaras valdības visā pasaulē, ir pārliecināt esošos un potenciālos e-pārvaldes izmantotājus, ka tas ir droši sniegt personīga rakstura informāciju tiešsaistē. Laikā, kad arvien vairāk iedzīvotāju pievēršas internetam kā informācijas avotam, vienlaikus pieaug arī bažas par personīgās informācijas pieejamību urķiem (hakeriem) un nesankcionētā e-pasta (spama) sūtītājiem. Visas pasaules valdībām vajadzētu kliedēt sabiedrības bailes, informējot par drošības līdzekļiem, kas tiek izmantoti, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi personīgai informācijai, kas rezultātā sekmētu uzticēšanās pieaugumu e-pārvaldei.

Attiecībā uz Latvijas situāciju, jau trešo gadu pēc kārtas, kopš tiek veikt šis pētījums, varam novērot, ka, pieaugot interneta izmantošanas rādītājiem iedzīvotāju vidū, pieaug arī e-pārvaldes izmantošana. Bet tikai ar interneta izmantošanas pieaugumu vien e-pārvaldes attīstību nevar sekmēt – ir jābūt arī adekvātam interneta saturam, t.i., valsts un pašvaldību iestādēm arvien vairāk ir jācenšas arvien lielāku daļu savu pakalpojumu sniegt internetā.

Pasaules pētījuma kopsavilkumu var ielādēt šajā lapā:
www.tns-global.com/gostudy2003.
Detalizēts Latvijas pētījums ir pieejams šeit (atskaite angļu valodā, 418 kB) vai pie projekta vadītājas.

Ilva Pudule
Tālrunis: 7096300
E-pasts: ilva.pudule@tns.lv


Skatīt saistītās ziņas | Citas ziņas arhīvā


Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50            
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības