TNS Latvia
                  Kronvalda bulvāris 3-2
                   Rīga, LV-1010, Latvija

  t +371 6709 6300
  f +371 6709 6314
  

LV
EN
Sākums
Mediju pētījumi
Mārketinga pētījumi
Mārketinga pētījumu veidi
TNS Atlas™
Mīlētākie zīmoli un to potenciāls
Semiometrija
Patēriņš un attieksme
Zīmola tēla pētījumi
Monitortipa pētījumi
Klientu apmierinātība
Darbinieku pētījumi
Reklāmu testi
Produktu testi
Noslēpumainais klients
Segmentācija
B2B pētījumi
IT pētījumi
Pētnieciskās metodes
Sociālie pētījumi
Business Solutions

Par mums
Darbs TNS
Ziņu arhīvs
Terminu vārdnīca
Klientiem
 



Monitortipa pētījumi

Monitortipa pētījumu mērķis ir iegūt regulāru informāciju par patērētāju informētību un attieksmi, produkta / markas izvēles ieradumiem, tirgus dinamiku, lai sekotu līdzi izmaiņām un tendencēm konkrētajā sektorā.

Pētījumam pielietojamas kvantitatīvās metodes, veicot regulāras patērētāju aptaujas tiešo (CAPI) vai telefoninterviju veidā (CATI). Iespējama arī pētījuma veikšana  Omnibusa aptaujas ietvaros, atkārtoti iekļaujot interesējošos jautājumus vienā vai vairākās secīgās aptaujās.

IT pakalpojumu izmantošana

Kāds ir uzņēmumu datorizēcijas un internetizācijas lielums? Kuri ir galvenie Interneta pakalpojumu sniedzēji uzņēmumiem? Kopš 2004. gada atbildes uz šiem jautājumiem regulāri tiek izzinātas Biznesa omnibusa aptaujas IT bloka  ietvaros, tiek pētīta informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošana uzņēmumu darbībā:
■   Datoru izmantošanu uzņēmumos – galda datoru, portatīvo datoru, serveru skaits
■   Interneta izmantošanu – interneta piekļuves veids un interneta pakalpojumu sniedzējs 
■   Datu pārraides pakalpojumu izmantošanu – datu pārraides izmantošana un to pakalpojumu sniedzējs.

Kontakti

Inta Priedola
t 67 096 300
e inta.priedola@tns.lv

F-Monitors: Latvijas mājsaimniecību finanšu un patēriņa ieradumu pētījums

F-monitors ir regulārs finanšu uzvedības monitortipa pētījums Baltijas valstīs. Galvenais F-monitora pētījuma mērķis ir sniegt pārskatu par patērētāju ekonomisko situāciju un finanšu uzvedību, lai palīdzētu finanšu sektora institūcijām precīzi noteikt turpmākās attīstības iespējas un izmaiņas finanšu produktu patēriņa tirgū.

Pirmais F-monitora pētījums tika veikts 1997.gadā Igaunijā. Kopš 1999.gada pētījums četrus gadus tika veikts visās trīs Baltijas valstīs, sniedzot iespēju novērot attīstības tendences un veikt salīdzinājumu starp valstīm.

Latvijas finanšu tirgus strauji mainās, tāpēc ir nepieciešams regulāri sekot līdzi tā izmaiņām. To četru gadu laikā, kopš TNS monitorē Latvijas iedzīvotāju finansiālo uzvedību, ir vērojama noteikta attīstība – uzkrājumu turēšana bankas kontā kļūst izplatītāka par skaidras naudas krāšanu mājās, par trešdaļu pieaudzis iedzīvotāju ar finansiālām saistībām skaits, utt. Mēs esam pārliecināti, ka pēdējo divu gadu laikā (kopš pēdējā pētījuma 2003.gadā) pārmaiņas Latvijas finanšu tirgū ir bijušas vēl krasākas kā jebkad agrāk, un šīs pārmaiņas finanšu produktu un pakalpojumu tirgū ieved arvien jaunas mērķa grupas.

2005. gada F-monitora pētījums aptver trīs galvenās tēmas un satur salīdzinājumu ar 2003.gadu:

Uzkrājumi – ko un kā uzrunāt, lai arvien vairāk uzkrājumu nonāktu bankās?
Mērāmie parametri:
■  Uzkrāšanas iespēju novērtējums (cik daudz naudas paliek pāri pēc pirmās nepieciešamības preču iegādes; cik lielu summu mēnesī mājsaimniecība varētu uzkrāt tuvākā gada laikā)
■  Uzkrājumu esamība un to summa
■  Krāšanas mērķi (piemēram, mājsaimniecības piederumu vai elektronisko preču iegādei; mājokļa vai cita nekustamā īpašuma iegādei; ceļošanai vai vaļaspriekam, izglītībai un apmācībai, utt.)
■  Piemērotākais krāšanas veids (piemēram, tekošais konts bankā vai krājkonts, vai akcijas, vai investēšana nekustamajā īpašumā, vai skaidras naudas krāšana mājās, utt.)

Finanšu saistības – cik pievilcīgs iedzīvotājiem ir banku un citu finanšu kompāniju sniegto aizdevumu tirgus? Kā palielināt dažādu finanšu pakalpojumus izmantojošo lietotāju skaitu?
Mērāmie parametri:
■  Finanšu saistību esamība (atsevišķi mērot kredītu, līzingu un kredītkartes)
■  Kredīta un līzinga maksājumu apjomi (ikmēneša maksājuma summa)
■  Finanšu saistību mērķi (piemēram, mājsaimniecības piederumu vai elektronisko preču iegādei; mājokļa vai cita nekustamā īpašuma iegādei; ceļošanai vai vaļaspriekam, izglītībai un apmācībai, utt.)
■  Finanšu aizdevumu avoti (piemēram, draugi, banka, līzinga kompānija, veikala piedāvātais līzings, utt.)
■  Uzkrājumu un aizņēmumu bilance – palīdzēs novērtēt patērētāju vispārējo ekonomisko situāciju un finanšu tirgus potenciālo izaugsmi.

Nākotnes plāni un finanšu pakalpojumu potenciāls – kurām mērķa grupām piedāvāt kredīta pakalpojumus, kuras produktu grupas piedāvāt?
Mērāmie parametri attiecībā uz plānoto tuvāko 12 mēnešu laikā:
■  Plāni iegādāties lielus pirkumus (piemēram, sadzīves tehniku, mēbeles, transporta līdzekli, mājokli, utt.)
■  Nolūki izmantot kredītu vai citas finanšu saistības šo pirkumu iegādei (plāno ņemt aizdevumu, izmantot līzinga kompānijas pakalpojumus u.c.)
■  Vēlamā aizņēmuma summa un atmaksas periods.

Sākot no 2005.gada F-monitora pētījumam ir pievienots jauns bloks:

Banku pakalpojumu izmantošana – kuriem banku pakalpojumiem ir lielāks attīstības potenciāls? Kuras bankas savstarpēji konkurē noteiktās produktu grupās un kā šī situācija var attīstīties tuvākā gada laikā?
Mērāmie parametri:

■  Banku izmantošana (regulāri izmantotā un pamata banka, konta esamība konkrētā bankā)

■  Dažādu banku pakalpojumu izmantošana konkrētās bankās

■  Banku un finanšu pakalpojumu attīstības potenciāls (konkrēto pakalpojumu plānotā izmantošana); Banku un finanšu pakalpojumu izmantošanas plāni konkrētā bankā vai citā finanšu institūcijā 

Metodoloģija un izlase

F-monitora izlase aptver visas Latvijas mājsaimniecības, ietverot visus tajās dzīvojošos cilvēkus (saskaņā ar statistikas datiem, tās ir 977’403 mājsaimniecības ar kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu 2’345’768 cilvēki). Pētījuma izlase ir reprezentatīva visam Latvijas mājsaimniecību un iedzīvotāju mērķa grupā 15-74 gadi kopumam.     

Izlases lielums jeb aptaujā iekļauto mājsaimniecību skaits ir 1’000. Respondenti tiek atlasīti pēc nejaušās izlases principa (pētījumā piedalās respondenti 15-74 gadu vecumā). Aptauja notiek tiešo datorizēto interviju (CAPI) veidā respondentu dzīvesvietā. Intervija, pēc respondenta izvēles, notiek latviešu vai krievu valodā.

Pie izlases lieluma 1’000 respondenti, statistiskā kļūda ir +/- 3,1  % ar 95  % varbūtības līmeni. Analizējot mazākas mērķa grupas, statistiskā kļūda palielinās, tomēr nepārsniedzot +/- 10  % pie izlases lieluma 100 respondenti. Tabula statistiskās kļūdas novērtēšanai tiks pievienota pētījuma atskaitei. 

Rezultāts

F-monitora pētījuma rezultāti tiks sagatavoti analītiskās atskaites veidā, ietverot kopsavilkumu un galvenos pētījuma rezultātus ar to grafisko attēlojumu. Atskaites formāts – PowerPoint. Atskaite saturēs rādītāju salīdzinājumu ar 2003.gadu.  

Papildus tiks piegādāti rezultāti tabulu veidā (Excel formāts) – tabulās tiks attēlots rezultātu sadalījums šādos sociāli demogrāfisko raksturojumu griezumos: apdzīvotās vietas tips, reģions, ienākumi, respondenta vecums, dzimums, tautība, sociālais statuss un pamata banka.

Atskaites un tabulas tiek piegādātas angļu valodā, vienas krāsainas izdrukas veidā.

Termiņi

Pētījuma intervijas notika 2005.gada augustā un septembrī.
Pētījuma rezultāti ir pieejami sākot no 2005.gada novembra.

Izmantošanas tiesības 

F-monitora pētījums tiek veikts kā sindicēts pētījums, t.i., vairākiem klientiem paredzēts pētījums. Pētījuma rezultāti pieder TNS uzņēmumiem, un klients iegādājas tiesības izmanot šos rezultātus. 
 

Kontakti
Ilva Pudule
t 67 096 300
e ilva.pudule@tns.lv

Intars Āboms
t  67 096 300
e intars.aboms@tns.lv



Tavs Neredzamais Sabiedrotais
 
#1 #2 #3 #4 #5 #6 #7
#8 #9 #10 #11 #12 #13 #14
#15 #16 #17 #18 #19 #20 #21
#22 #23 #24 #25 #26 #27 #28
#29 #30 #31 #32 #33 #34 #35
#36 #37 #38 #39 #40 #41 #42
#43 #44 #45 #46 #47 #48 #49
#50 #51 #52        
Meklēšana


TNS pasaulē

TNS Global
TNS Emor Igaunija
TNS LT Lietuva

 

 
© 2017 TNS Latvia
Autortiesības